Administratīvās rajona tiesas tiesneses Marinas Romanovas pieredze Eiropas Tieslietu mācību tīkla (EJTN) ilgtermiņa apmaiņas programmā Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT)
EJTN ilgtermiņa apmaiņas programma ECT paredz vienu gadu ilgu stažēšanos no 1. septembra līdz 31. augustam. Tā sniedz atlasītajiem kandidātiem iespēju iegūt padziļinātas zināšanas un pilnveidot profesionālās prasmes. Noteikti iesaku arī citiem kolēģiem izmantot šādu iespēju.
Stažēšanās sākumā, no 2025. gada septembra līdz decembrim, ECT nodrošināja lekcijas par Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas piemērošanu. Turklāt es piedalījos vairākos semināros un apmeklēju lekcijas par ECT datubāzu un informācijas sistēmu (t. i., CMIS un DM) izmantošanu. Šie rīki nodrošina pieteikumu elektronisku apstrādi, ar lietām saistītās informācijas apkopošanu un analīzi, kā arī saziņu ECT ietvaros. Stažēšanās laikā es ieguvu arī praktisku pieredzi darbā ar ECT iekšējām digitālajām lietu pārvaldības un dokumentu apstrādes sistēmām. Lekcijas lasīja un seminārus vadīja ECT juristi un tehniskie darbinieki. Pēc iepazīšanās ar ECT darba metodēm un izmantotajām sistēmām es pievērsos savu profesionālo pienākumu izpildei, strādājot ar lietām pret Latviju.
Stažēšanās laikā es pildīju ECT B līmeņa jurista pienākumus, strādājot ar pieteikumiem pret Latviju. Es analizēju un izvērtēju iesniegtos pieteikumus, pārbaudīju to atbilstību formālajām pieļaujamības prasībām un nepieciešamības gadījumā piemēroju ECT reglamenta 47. noteikumu (Rule 47 of the Rules of Court), kurā noteiktas obligātās formālās prasības individuālo pieteikumu iesniegšanai un noformēšanai. Šīs prasības ietver oficiālās veidlapas izmantošanu, visu nepieciešamo lauku aizpildīšanu, informācijas sniegšanu par pārstāvību, ja pieteikumu iesniedz advokāts vai cits pārstāvis, īsu faktisko apstākļu un iespējamo pārkāpumu izklāstu, kā arī attiecīgo dokumentu un pierādījumu pievienošanu. Ja pieteikums atbilda formālajām prasībām, es turpināju tā izvērtēšanu, analizējot, vai pastāv pamats konstatēt konvencijas pārkāpumu un vai pieteikums atbilst materiālajiem pieļaujamības kritērijiem. Gadījumos, kad pieteikums neatbilda materiālajām pieļaujamības prasībām, es sagatavoju vienpersoniska tiesneša lēmuma projektu par pieteikuma atzīšanu par nepieļaujamu (single-judge decision). Nepieciešamības gadījumā es konsultējos ar Latvijas nacionālo tiesnesi vai citiem ECT kolēģiem, kuri specializējas konkrētajos cilvēktiesību jautājumos.
Manos pienākumos ietilpa arī lūgumu par pagaidu aizsardzības pasākumu piemērošanu izskatīšana saskaņā ar ECT reglamenta 39. noteikumu. Šo pienākumu izpilde tika organizēta rotācijas kārtībā. Es izskatīju pieteicēju vai potenciālo pieteicēju lūgumus par steidzamu pagaidu aizsardzības pasākumu piemērošanu, analizēju attiecīgos apstākļus un ierosināju turpmāko rīcību 39. noteikuma piemērošanas jomā. Nepieciešamības gadījumā pēc lietas pārbaudes kontrolsaraksta sagatavošanas es sagatavoju lēmuma projektu dežurējošajam tiesnesim.
Latvijas nodaļas ietvaros es arī konsultēju kolēģus administratīvā procesa tiesību jautājumos, imigrācijas un patvēruma lietās, sniedzu atbalstu saistībā ar lūgumiem par pagaidu aizsardzības pasākumu piemērošanu, kā arī palīdzēju sagatavot vienpersoniska tiesneša lēmumu projektus par pieteikumu pieļaujamību. Decembrī es sagatavoju īsu lekciju Latvijas Augstākās tiesas tiesnešiem par aktuālo ECT judikatūru imigrācijas jautājumos.
Visi stažēšanās laikā veiktie uzdevumi un īstenotās aktivitātes bija nozīmīgi un vērtīgi, jo tie veicināja padziļinātu izpratni par cilvēktiesību jautājumiem un konvencijas praktisko piemērošanu. Tomēr visvērtīgākā bija iespēja tieši strādāt ar pieteikumiem pret Latviju un piemērot konvenciju un ECT judikatūru konkrētās lietās. Šī pieredze man ļāva attīstīt strukturētāku pieeju pieļaujamības prasību analīzei, identificēt attiecīgos konvencijas aspektus un izvērtēt, vai konkrētās lietas apstākļi liecina par iespējamu konvencijā garantēto tiesību pārkāpumu. Īpaši vērtīgs bija arī darbs ar lūgumiem par pagaidu aizsardzības pasākumu piemērošanu saskaņā ar ECT reglamenta 39. noteikumu. Tas pilnveidoja manu spēju ierobežotā laikā izvērtēt lietas apstākļus, identificēt steidzamāk risināmos cilvēktiesību jautājumus un apsvērt iespējamo tiesas lēmumu sekas, jo īpaši imigrācijas un patvēruma lietās. Vēl viens būtisks ieguvums bija iespēja konsultēties ar Latvijas nacionālo tiesnesi un ECT juristiem, kuri specializējas dažādās cilvēktiesību jomās. Šīs konsultācijas sniedza vērtīgu ieskatu dažādās pieejās konvencijas interpretācijai un piemērošanai, kā arī apliecināja profesionālā dialoga un pieredzes apmaiņas nozīmi. Man bija arī iespēja apspriest konvencijas piemērošanas jautājumus ar kolēģiem no citām valstīm un dalīties zināšanās un praktiskajā pieredzē Latvijas nodaļas ietvaros. Kolēģi bija gatavi cits citam palīdzēt sarežģītu lietu izskatīšanā, apspriest jaunākās tendences ECT judikatūrā un sniegt konstruktīvu atgriezenisko saiti par lēmumu projektiem.
Kopumā stažēšanās ECT man sniedza gan padziļinātas zināšanas par konvenciju, gan praktiskas iemaņas ECT judikatūras piemērošanā. Šīs zināšanas un prasmes ir tieši izmantojamas manā pašreizējā tiesneša darbā, izskatot lietas Latvijā. Turpmāk es izmantošu ECT judikatūru un digitālos resursus mērķtiecīgāk un sistemātiskāk, tostarp HUDOC un ECHR-KS, jo īpaši imigrācijas un patvēruma lietās, kā arī citās lietās, kas skar konvencijā garantētās tiesības. Stažēšanās laikā gūtā pieredze ir arī stiprinājusi manu spēju identificēt attiecīgos cilvēktiesību standartus un piemērot tos konkrētās lietas apstākļiem. Visbeidzot, es plānoju dalīties ECT gūtajās zināšanās ar kolēģiem, organizējot diskusijas un, ja nepieciešams, sniedzot iekšējas prezentācijas par jaunākajām tendencēm ECT judikatūrā. Šādi ceru veicināt ne tikai savas tiesneša prakses pilnveidi, bet arī konvencijas standartu konsekventu piemērošanu nacionālā līmenī un dialogu starp nacionālajām tiesām un ECT.