Latvijas ekonomiskā izaugsme un konkurētspēja ir cieši saistīta ar uzņēmēju un investoru uzticēšanos valsts tiesiskajai videi. Investoram ir jābūt pārliecībai, ka viņa tiesības tiks efektīvi aizsargātas. Lai nodrošinātu prognozējamību, Latvijai jāturpina pilnveidot civillietu un komercstrīdu izskatīšanu, stiprinot gan tiesu kompetenci, gan tiesas procesa efektivitāti. Par to 2. septembrī Tieslietu ministrijas rīkotajā diskusijā bija vienisprātis tiesu vara, uzņēmēji un finanšu nozares pārstāvji.
Diskusijā “Investīciju vide un tiesiskā aizsardzība Latvijā” secināts, ka pēdējos gados Latvijā īstenoti būtiski uzlabojumi – izveidota un attīstīta Ekonomisko lietu tiesa, īstenota šķīrējtiesu reforma, pārskatītas valsts nodevas civillietās un pilnveidota maksātnespējas sistēma. Vienlaikus atsevišķu sarežģītu civillietu un komercstrīdu ilgums joprojām rada būtiskas ekonomiskas sekas uzņēmumiem un var ietekmēt Latvijas investīciju vidi.
“Mums ir jāmaina skatījums uz tiesvedības ilgumu – tas nav tikai tiesu sistēmas darba organizācijas jautājums. Ja uzņēmuma līdzekļi gadiem ir iesaldēti strīdā, ja uzņēmējs nevar tos ieguldīt attīstībā vai ja nenoteiktības dēļ kredītu pieejamība kļūst dārgāka, sekas izjūt ekonomika kopumā. Tāpēc mūsu mērķis ir samazināt nepamatotus tiesvedības kavējumus un panākt ātrāku civillietu izskatīšanu, nezaudējot tiesas procesa kvalitāti,” uzsver tieslietu ministrs Edvards Smiltēns.
Ilga tiesvedība uzņēmumam maksā naudu
Uzņēmēju pārstāvji diskusijā norādīja, ka strīda laikā uzņēmuma līdzekļi vai manta var būt arestēti, iesaldēti vai citādi ierobežoti. Tas var kavēt jaunas investīcijas, finansējuma piesaisti un uzņēmuma attīstību, turklāt ekonomiskais kaitējums var turpināt pieaugt arī tad, ja uzņēmums beigās strīdā uzvar.
Finanšu sektora pārstāvji savukārt uzsvēra, ka paredzama un efektīva tiesību aizsardzība ietekmē arī finansējuma pieejamību. Ja kreditors nevar paļauties uz savlaicīgu nodrošinājuma realizāciju un paredzamu piedziņas procesu, pieaug kreditēšanas risks. Tas var nozīmēt augstāku finansējuma cenu, mazāku pieejamā finansējuma apmēru vai stingrākas nodrošinājuma prasības uzņēmumiem.
Diskusijā uzmanība tika pievērsta arī datiem par parādu atgūšanu. Latvijas atgūšanas rādītāji kopumā ir labāki par Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem, tomēr atgūšanas procesa ilgums mazo un vidējo uzņēmumu segmentā ir būtiski pieaudzis. Tas apliecina nepieciešamību koncentrēties ne tikai uz gala rezultātu, bet arī uz laiku, kādā uzņēmums reāli var panākt savu tiesību aizsardzību.
Efektīvāks un mērķtiecīgi virzīts tiesas process
Viens no turpmākā darba virzieniem būs civilprocesa regulējuma pilnveide, lai strīdus varētu atrisināt ātrāk, efektīvāk un prognozējamāk. Tieslietu ministrija virzīs risinājumus, kas saistīti ar advokātu izdevumiem, procesuālo efektivitāti, komercķīlu un šķīrējtiesu regulējumu.
Diskusijas dalībnieku vērtējumā sarežģītās civillietās jau procesa sākumā nepieciešams precīzāk identificēt strīda būtiskos faktiskos un tiesiskos jautājumus un stiprināt lietas sagatavošanas stadiju. Vienlaikus jāmazina iespējas procesu nepamatoti novilcināt ar atkārtotu tiesas sēžu atlikšanu, novēlotu dokumentu un pierādījumu iesniegšanu vai negodprātīgu procesuālo tiesību izmantošanu.
Spriedumam jābūt arī efektīvi izpildāmam
Diskusijā izcelta arī tiesas nolēmumu faktiskā izpilde. Uzņēmējam vai investoram nepietiek pēc vairākiem gadiem saņemt labvēlīgu spriedumu, ja pēc tam vēl ilgstoši nav iespējams panākt tā izpildi.
Tādēļ līdztekus tiesvedības ilguma samazināšanai nepieciešams vērtēt arī izpildu procesa efektivitāti, tostarp iespējas novērst procesuālo tiesību negodprātīgu izmantošanu izpildes kavēšanai, pilnveidot nodrošinājuma realizāciju un izvērtēt iespējas vienkāršot un paātrināt neapstrīdētu saistību piespiedu izpildi.
Jāturpina tiesu kompetences un specializācijas stiprināšana
Uzņēmēju un profesionālo organizāciju pārstāvji pozitīvi novērtēja Ekonomisko lietu tiesas izveidi un tiesnešu specializāciju sarežģītu ekonomisko un komercstrīdu izskatīšanā.
Turpmāk nepieciešams stiprināt tiesnešu zināšanas un izpratni ekonomikā, finansēs un uzņēmējdarbībā, kā arī efektīvas tiesas procesa vadības prasmes. Būtiska loma šo kompetenču stiprināšanā būs Tieslietu akadēmijai. Vienlaikus ieviešama atbilstoša specializācija komerclietās arī Rīgas apgabaltiesā kā apelācijas instancē.
Diskusijā piedalījās tiesību politikas veidotāji, tiesu varas, prokuratūras un zvērinātu tiesu izpildītāju pārstāvji, kā arī Ārvalstu investoru padome Latvijā, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Darba devēju konfederācija, Finanšu nozares asociācija, Latvijas Banka, Latvijas Zvērinātu advokātu padome un citi nozares eksperti.
Tieslietu ministrija turpinās dialogu ar uzņēmējiem, finanšu sektoru, tiesu varu un juridisko profesiju par investīciju un uzņēmējdarbības vides pilnveidošanu.
